top of page

Noslēgusies konference un pasniegta "LATA GADA BALVA 2022"

Updated: May 16, 2023


Ar nozares gada balvu apbalvošanas ceremoniju noslēdzās

Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācijas rīkotā ikgadējā konference

“Atvērto datu koplietošana – sadarbspēja - kiberdrošība”


Ceturtdien, 11. maijā, ar nozares gada balvu apbalvošanas ceremoniju noslēdzās sešpadsmito gadu pēc kārtas LATA rīkotā konference “Atvērto datu koplietošana – sadarbspēja – kiberdrošība”, kurā piedalījās nozares eksperti no publiskā un privātā sektora. Paralēli konferencei notika arī diskusijas “Datu atvēršana: kam pieejami dati, cik tālu tie atvērti, kam pieejami un kā tie tiek aizsargāti?” un “Kiberdrošība atvērtā kodā.”


LATA rīkotās konferences izskaņā apbalvošanas ceremonijā pasniedza balvas par ieguldījumu 2022. gadā atvērto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un to popularizēšanā. Šogad balvai kategorijā “Atvērtākais risinājums” bija nominēti: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra par globālās pozicionēšanas bāzes stacijas sistēma "LatPos", kas nodrošina iespēju lietotāja globālās pozicionēšanas uztvērējam noteikt koordinātas ar divu centimetru precizitāti reālajā laikā; uzņēmums ZZ DATS par Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma ''VIRSIS''; Valsts zemes dienests par to, ka atvēra dažādus datus, kuru rezultātā veicināta dažādu produktu attīstību, kvalitāti un efektivitāte; uzņēmums Lursoft IT par izstrādāto konsolidēto sankciju meklētāju; uzņēmums Corporate Solutions par CloudStudy un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par TAPIS.


Balvu saņēma Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra par izstrādāto globālās pozicionēšanas bāzes stacijas sistēma "LatPos", kas nodrošina iespēju lietotāja globālās pozicionēšanas uztvērējam noteikt koordinātas ar divu centimetru precizitāti reālajā laikā.


Savukārt kategorijā “Personība, kura veicinājusi atvērtību" bija izvirzīti Jānis Kampars, Arnis Gross un Jānis Balodis. Balvu šogad nozare pasniedza Jānim Kamparam. Viņa vadībā ir pārveidota maģistra līmeņa studiju kurss, lai tajā studentiem tiktu mācīta atvērtā pirmkoda satura vadības sistēma Drupal un savos kursos mācījis studentiem lietot tikai atvērtā pirmkoda risinājumus. Jāņa vadībā ir izstrādātas informācijas sistēmas, izmantojot tikai atklātā pirmkoda risinājumus dažādiem uzņēmumiem un iestādēm.

“Atvērti jeb publiski pieejami dati var sekmēt dažādu nozaru biznesa attīstību, tāpēc pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk tiek domāts par to, kā radīt tādas datu kopas, kas būtu pieejamas visiem interesentiem. Tajā pašā laikā Krievijas iebrukums Ukrainā mums visiem daudz nopietnāk liek domāt par kibedrošības jautājumiem. Ir skaidrs, ka esošajos apstākļos dati ir jāatver gudrāk, reizēm noskaidrojot, kas ir datu lietotājs. Es ticu, ka šajā situācijā ir būtiski visiem iesaistītajiem, proti, privātajam biznesam, nevalstiskajam sektoram un valsts pārvaldei, nākt kopā, lai mēģinātu atrast optimālākos risinājumus, un konference ir viens no veidiem, kur dažādu jomu pārstāvjiem satikties,” konferencē uzsvēra LATA valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko.


Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš konferencē norādīja uz nepieciešamību kāpināt ne tikai atvērto datu apjomu, bet arī vērtību, vienlaikus neaizmirstot par drošības riskiem un izaicinājumiem, ar kuriem gan Latvija, gan citas Eiropas valstis saskaras kibertelpā. “Datu apjoms tuvāko gadu laikā teju dubultosies. Datu durvis ir atvērtas, bet kas tālāk - vai esam tās atvēruši, lai jaunradītu risinājumus un pievienoto vērtību, vai arī tas ir vienkārši caurums mūsu datu mūros, kas, nekorekti pārvaldīts, var apdraudēt mūs pašus,” norādīja K. Siliņš.


Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka konferencē dalījās valsts institūcijas pieredzē un informēja, ka “vēl pirms dažiem gadiem par atvērtajiem datiem runājām kā par kaut ko futūristisku, uz ko visiem vēl ir jātiecas. Šodien Valsts zemes dienesta darbā tā jau ir pašsaprotama ikdiena, un jautājumi ir nevis par to, vajag vai nevajag šo servisu, bet gan - kā to padarīt arvien ērtāku, visaptverošāku un, protams, drošāku iedzīvotājiem. Uzņēmumu ikdienas darbā atvērtie dati ir tikpat pašsaprotams instruments, kā, piemēram, transports vai mobilais tālrunis. Vienlaikus šodienas realitāte ir arī tā, ka mums jārūpējas ne tikai par iedzīvotāju drošību uz ielas vai drošu satiksmi, bet arī par viņu datu kiberdrošību.”


Prezentācijās un diskusijā nozares eksperti meklēja atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kā mijiedarboties privātajam un publiskajam sektoram, lai veicinātu datos balstītas digitālās ekonomikas attīstību un iekļautos jaunajā digitalizācijas vilnī, ieejot mākslīgā intelekta, automatizācijas un metaversa laikmetā? Pārrunāja arī ar kiberdrošību saistītos jautājumus un viens no galvenajiem kādus secinājumus par atvērta un slēgta koda informācijas tehnoloģiju risinājumu kibernoturību varam izdarīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojušiem Krievijas hakeru uzbrukumiem Rietumu digitālajai telpai? Vēl eksperti pievērsa uzmanību valsts pārvaldei, kura šobrīd ievieš jaunu politiku, lai atvērtu savu digitālo infrastruktūru integrācijai ar privātā sektora informācijas sistēmām. Tika norādīts, kas šajā procesā ir jāņem vērā, lai šādu sistēmu savstarpēju sadarbību netraucētu kiberuzbrukumu atvairīšanas aktivitātēm.


Konferences rīkošanu šogad atbalstīja: Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Tet, Latvijas valsts meži, ZZ dats, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas digitālais akselerators.


LATA rīkotā konference notika klātienē Rīgas Tehniskās Universitātē. Konferenci bez maksas tiešsaistē ikviens interesents no informācijas nozares, valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām var atkārtoti noskatīties LATA:




bottom of page