Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija š.g. 8. oktobrī ir nosūtījusi vēstuli Nacionālās drošības padomei, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam, Latvijas Republikas Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Informācijas sabiedrības padomei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un CERT.LV par iebildumu elektroniskai balsošanai referendumos un vēlēšanās Latvijā.
Šai sakarā šī gada 12. oktobrī plkst. 14:00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19 LU un LATA rīko preses konferenci.
Zemāk vēstules teksts.
Par iebildumu elektroniskai balsošanai referendumos un vēlēšanās Latvijā
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret interneta vēlēšanu sistēmas, tostarp elektroniskas balsošanas sistēmas vietējo pašvaldību referendumos izveidi.
Jau 2012. un 2013. gadā LATA organizēja starptautisku ekspertu diskusiju par elektronisko vēlēšanu drošības riskiem un nonāca pie viennozīmīga noraidoša secinājuma. Jau tuvākajos gados bez esošajiem drošības riskiem digitālajā vidē sagaidāmi konstruktīvi draudi Interneta drošībai kopumā sakarā ar straujo kvantu datoru tehnoloģiju attīstību. 2012. un 2013. gadā Latvijas ekspertu veiktās drošības risku analīzes rezultāti un pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai. LATA uzskata, ka likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 162/Lp13) priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā. Šai sakarā šī gada 12. oktobrī plkst. 14:00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19 LU un LATA rīko preses konferenci.
LATA informē Latvijas sabiedrību, ka ar likumdošanas iniciatīvu ieviest elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos tiek “bruģēts ceļš” uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām, par ko liecina:
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 16. septembra sēdē, skatot likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 162/Lp13), vairākkārt izskanēja norādes, ka pašvaldību e-referendumu sistēma būtu attīstāma arī parlamenta vēlēšanām, un ka jau šobrīd likumprojekta autori domā tādā plašākā kontekstā, skat. ierakstu;
apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas deputātes Daces Bluķes viedokļraksts “Dace Bluķe: Virzāmies uz priekšu e-balsošanas ieviešanā” (https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/dace-bluke-esmu-par-e-balsosanas- ieviesanu/), kur deputāte norāda, ka “Ļoti gribas domāt, mēs virzīsimies uz priekšu – ka vispirms tiks nobalsots par e-referendumiem un pēc tam jau arī sekos e-vēlēšanas... Nākamais solis tad jau ir e-balsošanas sistēma, kas vēl būs jāaprobē un jāpārbauda. Varbūt nākamajās Saeimas vēlēšanās šī sistēma darbosies.”
Latvijas likumdošana paredz, ka balsošana gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir aizklāta. Aizklātu balsojumu paredz arī Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts. Aizklātuma principa neievērošana ir pretrunā ar noteikto Latvijas Satversmes 6. pantā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. panta 1. punktā, ANO Vispārīgās cilvēktiesības deklarācijas 21. panta 3.punktā, Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta 17. punktā.
Balsošana, izmantojot internetu, pieļauj riskus brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei un ir tiešs apdraudējums Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai. LATA atkārtoti uzsver, ka tehnoloģiski neiespējama ir divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu.
Pašreizējā tehnoloģiju attīstības stadija nodrošina atklātu interneta balsojuma norisi – katrs individuālais balsojums tiek saistīts ar konkrēto vēlētāju un tāds arī nonāk vēlēšanu virtuālajā urnā. Savukārt, ja saikni starp balsotāju un viņa balsojumu „dzēšam”, tad interneta vēlēšanu rezultāta ticamību vairs nav iespējams pārbaudīt, un tas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu. Pasaules zinātniskajā literatūrā nav zināmi tādi matemātiski algoritmi un to realizācijas aparatūrā un programmatūrā, kuri būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu aizklātumu, tādējādi internetu kā balss nodošanas vidi pašreizējā tehnoloģiju attīstības līmenī izmantot nedrīkst.
LATA rekomendē valsts pārvaldei un pašvaldībām:
aizklātu balsojumu gadījumā attīstīt un ieviest Latvijā tādus e-balsošanas un e-vēlēšanu elementus, kas neļauj manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem vai pārkāpj balsojuma aizklātuma prasību, piemēram, vēlētāju elektronizēta reģistrācija klātienē;
atklātu balsojumu gadījumā paātrināti attīstīt iedzīvotāju e-līdzdalības valsts pārvaldē platformas, ņemot vērā pozitīvo manabalss.lv pieredzi.
LATA viedokli pamato arī citu valstu pieredze, piemēram, bagātā Norvēģija ieviesa Interneta vēlēšanas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās 2011. un 2013. gadā un pēc tam atteicās, jo vēlētāju aktivitāti tas nepalielināja, bet riskus un finansiālās izmaksas gan.
Pielikumā pievienojam LATA 26.08.2013. LR Satiksmes ministrijai, LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nosūtīto vēstuli un 22.09.2014. Latvijas Republikas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai adresēto vēstuli.
Publiski LATA un LATA biedru paustais viedoklis ir pieejams šeit:
Ar patiesu cieņu
Jānis Tupulis
LATA valdes priekšsēdētājs
Pielikumi: