2020. gada 10. augustā LATA nosūtīja Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektu "Adresācijas noteikumi" (VSS-738):
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (turpmāk – LATA) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Adresācijas noteikumi" (VSS-738) dokumentiem (turpmāk – Noteikumu projekts), kas saņemti 03.08.2020. ar Tieslietu ministrijas vēstuli Nr.1-9.3/831, un izsaka savus iebildumus un priekšlikumus.
LATA atzinīgi vērtē, ka Noteikumu projekts paredz Valsts zemes dienesta datu publicēšanu atvērto datu veidā. Tomēr LATA iebilst Noteikumu projekta 63. punkta redakcijai. LATA uzsver, ka tieši ģeotelpiskie dati, tajā skaitā adrešu dati, ir prioritāri atverami un kritiski svarīga ir šo datu kvalitāte, lai uzņēmēji no atvērtajiem datiem radītu inovatīvas lietotnes, attīstot savu uzņēmējdarbību, kas rezultātā sniegtu ekonomiskos ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Lai nodrošinātu pieejamību kvalitatīviem telpiskajiem datiem, LATA lūdz Noteikumu projekta 63. punktu izteikt šādā redakcijā:
“63. Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atvērto datu ievietošanas internetā jomā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi šādiem pastāvīgi atjauninātiem adrešu reģistra datiem, tajā skaitā administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežu datiem, atvērto datu veidā:
63.1. adrešu teksta datiem – *.csv datņu formātā;
63.2. adrešu telpiskajiem datiem – *.shp un *.csv datņu formātā;
63.3. administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežu telpiskajiem datiem – *.shp un *.csv datņu formātā.”
LATA iebilst Noteikumu projekta 67. punkta redakcijai, kas paredz, ka jāiesniedz informācijas pieprasījums, lai iegūtu adrešu reģistra datus. Lai atbilstu atvērto datu principiem, datiem ir jābūt pieejamiem nepastarpināti (bez reģistrācijas un nenorādot ziņas par personu, kas pieprasa informāciju), bez maksas mašīnlasāmā formātā, ko var automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām, kā arī datiem ir jābūt bez atkalizmantošanas ierobežojumiem. LATA lūdz Noteikumu projekta 67. punktu izteikt šādā redakcijā:
“67. Adrešu reģistra datus persona pieprasa, iesniedzot informācijas pieprasījumu, ja tā iesniegšana ir nepieciešama atbilstoši pakalpojuma aprakstam. Personai nav jāiesniedz informācijas pieprasījums par atvērto datu veidā publicētajiem adrešu reģistra datiem.”
LATA aicina Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu ievērot Latvijas atvērto datu stratēģijā paustos pamatprincipus, kas rosina publiskajam sektoram neveidot jaunus produktus vai pakalpojumus, tādējādi konkurējot ar privāto sektoru. Atvērto datu stratēģijas mērķis ir, publiskajam sektoram atverot datus, ļaut privātajam sektoram veidot jaunus, kvalitatīvus un inovatīvus pakalpojumus. Līdz ar to LATA rosina Valsts zemes dienesta resursus izmantot atvērto datu publicēšanai, nevis maksas pakalpojumu sagatavošanai, kā to paredz Noteikumu projekta 65. punkts.
LATA iebilst Noteikumu projekta protokollēmuma projekta 2. punktam:
“2. Ņemot vērā iesniegto informāciju, atzīt par izpildītiem Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 7 30. §) "Informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta 2017. gada 25. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 37 1. §) "Noteikumu projekts "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis un tā piemērošanas kārtība"" 3. punktā dotā uzdevuma izpildi"" 2. un 3. punktā Tieslietu ministrijai dotos uzdevumus.”
LATA uzsver, ka 2018. gada 6. februāra protokollēmuma (prot. Nr. 7 30. §) 2. un 3. punktu mērķis ir nodrošināt, ka Valsts zemes dienests sniegtu Valsts adrešu reģistra un administratīvo robežu datus kā atvērtos datus. 2018. gada 6. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 7 30. §) 2. un 3. punkts paredz:
“2. Atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu 2018.gadā Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu, ka Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra turpmāk sniedz topogrāfisko karti mērogā 1:50 000 visas Latvijas teritorijai, Latvijas pārskata karti mērogā 1:250 000 visas Latvijas teritorijai, Latvijas ortofoto karti krāsainā spektrā, digitālo reljefa modeli ar regulāro tīkla soli 20m visai Latvijas teritorijai, Latvijas vietvārdu datu bāzi, Latvijas ģeodēziskā tīkla datu bāzi kā atvērtos datus, un Tieslietu ministrijai, lai nodrošinātu, ka Valsts zemes dienests sniegtu Valsts adrešu reģistra un administratīvo robežu datus kā atvērtos datus. Par iespējamiem papildu finansējuma avotiem un nepieciešamo finansējuma apjomu lemt 2018.gada valsts budžeta izpildes gaitā, sākotnēji izvērtējot Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas faktisko pašu ieņēmumu izpildi un iespējamo iekšējo resursu ekonomiju.
3. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2019.gadā un turpmāk Aizsardzības ministrijai (Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai) un Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) atvērto datu nodrošināšanai skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā.”
LATA aicina vērtēt 2018. gada 6. februāra protokollēmuma 2. un 3. punktu izpildi pēc būtības un uzskatīt ka 2018. gada 6. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 7 30. §) 2. un 3. punktā noteiktais nav izpildīts, jo vēl joprojām 2020. gadā Tieslietu ministrija (Valsts zemes dienests) nav spējusi nodrošināt, ka Valsts adrešu reģistra un administratīvo robežu dati tiek publicēti kā atvērtie dati.
LATA iebilst Noteikumu projekta 85. punktam, kas paredz, ka adrešu reģistra dati tiks publicēti atvērto datu veidā mēnesi pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu adrešu reģistra datu atvēršanai. LATA norāda, ka 85. punkts ir potenciāls risks, ka adrešu reģistra dati netiks atvērti, jo Tieslietu ministrija līdz šim nav spējusi izpildīt pirms vairāk kā 2 gadiem 2018. gada 6. februārī (prot. Nr. 7 30. §) Ministru kabineta pieņemto lēmumu, kas paredz nodrošināt finansējumu adrešu datu atvēršanai. LATA lūdz izslēgt 85. punktu no Noteikumu projekta, vienlaikus Tieslietu ministrijai rodot iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu datu atvēršanai, kā tas norādīts 2018. gada 6. februāra protokollēmumā.