Droni ir jaunā lasītprasme? Tāpēc to var iepazīt bibliotēkā!

4. jūlijā no 13.00 līdz 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jauniešu telpā ikviens - bērni un vecāki - varēs bez maksas izmēģināt drona vadību simulatorā pieredzējušu instruktoru vadībā, redzēt īstu dronu lidojumu paraugdemonstrējumus, izjautāt instruktorus par to, kā sākt pašam, un uzzināt par rudenī plānotajām bezmaksas apmācībām: simulators, lidošana ar īstiem droniem, 3D druka un citas tehnoloģiju prasmes. Pa ceļam var uzkāpt LNB 11. stāvā un apskatīt Rīgas panorāmu arī tas ir putna lidojums, tikai bez pults :)

Man patīk tehnoloģijas, un es gribu, lai maniem bērniem mācīšanās sagādā prieku. Tieši tāpēc man nesen nācās atzīt ko neērtu: par nozari, kas pēdējos gados ir burtiski uzsprāgusi, es praktiski neko nezināju.

Vienkāršs tests. Cik reižu pēdējā mēneša laikā tu ziņās esi dzirdējis vārdu "drons"? Un tagad nākamais jautājums: ja tev šobrīd rokās iedotu drona pulti - ko tu prastu izdarīt?

Lielākā daļa no mums atbild godīgi: neko. Droni jau filmē kāzas un futbola spēles, mēra laukus, apseko jumtus un meklē mežā apmaldījušos sēņotājus, bet cilvēku, kas tos prot vadīt, Latvijā joprojām trūkst. Tā ir tehnoloģija, kas jau ir mūsu dzīvē, bet vēl nav mūsu rokās.

Un kamēr tā ir, mēs esam tikai vērotāji. Bet vērotājs vienmēr ir riska grupā - nezināma tehnoloģija biedē, apgūta tehnoloģija kalpo. Jo vairāk mēs protam, jo mazāk nezināmais mūs baida un jo vairāk iespēju mēs tajā saskatām. Tehnoloģiju pratība ir jaunā lasītprasme. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka ar to Latvijā sāk iepazīstināt arī bibliotēkā.

Labā ziņa: lai sāktu, nevajag gandrīz neko. Pietiek ar motivāciju un pulti.

Lai sāktu skriet, nav jāpērk maratona botas

Ar skriešanu neviens nesāk no ekipējuma veikala - sāk tajos apavos, kas jau ir skapī, un botas pērk tad, kad skriešana kļuvusi par ieradumu. Ar droniem ir tieši tāpat: lai iemācītos lidot, drons nav vajadzīgs. Lidot sāk simulatorā, un vienīgais, kas tam vajadzīgs, ir pults. Arī to sākumā var nepirkt - pulti var aizņemties, pamēģināt pie drauga vai atnākt uz bibliotēku, kur viss būs uz galda.

Šeit gan godīgi jāpasaka viens: simulators nav viena vakara izklaide. Pilotēšana ir kā klavierspēle - pirkstiem vajadzīgas stundas, lai kustības kļūtu par muskuļu atmiņu. Desmitiem stundu simulatorā - un tikai tad pirmais lidojums ar īstu dronu izdodas, nevis beidzas kokā. Bet tieši tāpēc simulators ir ģeniāls izgudrojums: visas šīs stundas neko nemaksā, un sasist tajā var simtiem dronu bez sekām.

Un vecākiem šeit ir arguments, kuru es pats izjūtu ikdienā: ja bērns datorspēļu stundu aizstāj ar stundu dronu simulatorā, ekrāna laiks pārvēršas prasmē. Tas pats azarts, tā pati grafika, tas pats sacensību gars - bet katra stunda krājas kontā, kas vēlāk viens pret vienu pārnesas uz īstu dronu.

Kāpēc neder parastais spēļu kontrolieris

Loģisks jautājums: mājās taču jau ir spēļu konsoles pults - kāpēc ne ar to? Tāpēc, ka datorspēļu kontroliera sviras ar atsperēm vienmēr atlec atpakaļ uz centru, un to gaita ir īsa. Drona pultij kreisā svira gāze paliek tur, kur tu to atstāj, un sviru gaita ir gara un precīza. Tieši šī smalkā motorika ir pilotēšanas prasmes pamats, un to var uztrenēt tikai ar īstu pulti.

Labā ziņa: īsta pults ir investīcija, kas nenoveco. Ar to pašu pulti vispirms trenējas simulatorā, pēc tam lido ar īstu dronu pults parasti “izdzīvo” vairākus dronus. Sākuma līmeņa pults (piemēram, RadioMaster Pocket) maksā ap 100 eiro mazāk nekā daudzas spēļu konsoles. Simulatoru izvēle arī ir plaša no vienkāršā FPV Freerider līdz Liftoff, kurā notiek pat starptautiskas sacensības.

Viens hobijs septiņas profesijas

Pilotēšana ir tikai ieeja. Aiz tās atveras vesels virzienu vēdeklis, un katrs tajā var atrast savu:

• filmēšana un foto - kino, notikumi, daba no putna lidojuma;

• dronu sports - FPV sacīkstes cauri šķēršļiem lielā ātrumā, īsts sporta un e-sporta hibrīds;

• elektronika - kontrolieri, lodēšana, drona uzbūve;

• 3D modelēšana un druka - pats projektē un izdrukā drona rāmi un stiprinājumus;

• kontrolieru programmēšana - lidojuma kontrolieru iestatīšana, automatizācija;

• radiotehnika - frekvences, sakari, pults konfigurēšana;

• mākslīgais intelekts - objektu atpazīšana no video, autonomā pilotēšana.

  
  

Tas ir STEM komplekts vienā paketē. Un visas šīs lietas ir jaunas, šeit neviens vēl nav nokavējis vilcienu, bērns un pieaugušais sāk no vienas līnijas.

Bet lielākā atšķirība no gandrīz visām citām tehnoloģiju nodarbēm ir cita: dronu pasaule nebeidzas krēslā pie datora. Programmēšana, spēles, video montāža tas viss notiek pie ekrāna. Drons tevi izved ārā: laukā, mežā, pļavā, sacensību trasē. Tā ir tehnoloģija, kas beidzas ar svaigu gaisu - un tādu tehnoloģiju ir maz.

Pirmais solis nemaksā neko

Protams, ar droniem ir kā ar makšķerēšanu: vieniem tā kļūst par aizraušanos uz mūžu, citiem - ne. Un to nevar uzzināt teorētiski, tikai pamēģinot. Tāpēc pareizā secība ir vienkārša: vispirms pamēģini, tad lem. Nepērc neko, kamēr neesi pamēģinājis.

Un pamēģināt var jau šo sestdien, 4. jūlijā, bibliotēkā - viss, kas aprakstīts šī raksta sākumā, būs uz galda: simulatori, pultis, instruktori un īsti droni.

Pasākumu rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Drone House un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociāciju (LATA) , kuras valdi man ir tas gods vadīt. Bet uz pasākumu es nākšu ne tāpēc es nākšu kā tēvs, ar saviem bērniem.

Jo es gribu, lai viņi pasauli, kurā droni būs visur, sagaida nevis ar bažām acīs, bet ar pulti rokās.

Ieeja bez maksas. 4. jūlijs, 13.00–16.00, LNB Jauniešu telpa, Mūkusalas iela 3, Rīga.