Vispirms vēlos pateikties gan LATA biedriem, gan valdei par man izrādīto uzticību!
Arī šajā gadā darāmā ir daudz, jo vēlamies īstenot ambiciozus un sabiedrībai nozīmīgus projektus, kā arī aktualizēt jautājumus, uz kuriem mums visiem kopā ir jāmeklē labākie un efektīvākie risinājumi. Viens no tādiem noteikti ir veselības dati. Nenoliedzami, pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Taču tas ir labs sākuma punkts.
Manā ieskatā ir trīs būtiski aspekti veselības datu jomā, kam šajā gadā LATA vēlēsies vērst sabiedrības, politiķu un ierēdņu uzmanību. Pirmkārt, veselības datiem ir jāievieš standartus. Otrkārt, ir jāsaprot, kā filigrāni izlocīt šo jautājumu tā, lai no vienas puses tiktu ievēroti personas datu aizsardzības principi, bet no otras puses - veselības dati būtu pieejami un atvērti efektīvai izmantošanai. Treškārt, arī mūsu valstī ir jāievieš veselības datu izmantošanas standarts, un te mums ir paraugs, kā to īstenot. Ziemeļvalstīs šis jautājums jau ir sakārtots, un mēs varam izmantot viņu pieredzi kā labu orientieri.
Tā kā man ir plaša pieredze valsts pārvaldes darbā, kā vienu būtisku virzienu, kur varam sniegt savu ieguldījumu, es redzu arī ieteikumu izstrādi valsts un pašvaldības sistēmu uzlabošanā. Viens no svarīgākajiem aspektiem noteikti ir valsts un pašvaldības informācijas sistēmu atvērtības nodrošināšana, lai var notikt integrācija ar privāto sektoru. Mana pārliecība ir tāda, ka valsts un pašvaldību sistēmām ir jābūt atvērtām! 2024. gadā vairs nevaram aizbildināties, ka tās tādas nav drošības apsvērumu dēļ. Jā, drošība ir būtisks aspekts, taču atvērtība nodrošina konkurenci, un tā - iespēju saņemt pēc iespējas labāku pakalpojumu par izdevīgāko cenu. No tā ieguvēji būsim mēs visi.
Tas pats attiecas uz vides un infrastruktūras datiem. Tiem ir gan jānodrošina pieejamība, gan valstiskā līmenī jādomā, kā tos veidot stratēģiski un plānveidīgi atvērtus, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku pienesumu visiem, kuri ikdienā tos izmanto.
Jau pagājušajā gadā LATA un mūsu sadarbības partneru iesāktā iniciatīva "Balsu talka" parādīja, cik nozīmīgi ir valodas dati un to jēgpilna izmantošana. Šajā gadā mēs noteikti vēlamies spert soli tālāk, un viens no mērķiem ir latviešu valodas audio paraugu krājuma attīstīšana, veidojot arī latviešu valodas dialektu bibliotēkas. Savukārt kā vēl vienu virzienu, kur mēs varam sniegt savu artavu es redzu latviešu valodas teksta datu vākšanas veicināšanu, grupējot tos pa nozarēm un valodas dialektiem.
Īsāk sakot, šis gads solās būt ļoti patīkami darbīgs!
Ja vēlaties būt daļa no šī procesa, mūsu durvis vienmēr ir atvērtas un iespējas sadarboties - plašas!
Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs
Rolands Strazdiņš